Dārga reklāma krīzes aizsegā

Publicēts: 10.01.2022

Jāņa Zuzāna, SIA Alfor valdes priekšsēdētāja raksts, publicēts portālā Delfi.lv 2022. gada 7. decembrī

Administratīvo resursu izmantošana politiskos nolūkos mūsu valstī allaž ir bijusi vājā vieta. Glancētas pašvaldību avīzes, deputātu budžeta kvotas, līgumi ar medijiem – saraksts ir garš. Covid-19 krīzes pārvaldība ir pievienojusi jaunu, īpaši niansētu metodi. Runa ir par faktisku azartspēļu organizēšanas aizliegumu spēļu zālēs, kas no politiskas retorikas ir pārgājusi administratīvā vajāšanā ar mērķi vairot politisko kapitālu. 

Pirmās ciet, pēdējās vaļā
Ignorējot faktu, ka azartspēļu nozare jau kopš oktobra bija sasniegusi 100% darbinieku vakcinācijas aptveri un spēja nodrošināt epidemioloģiski drošu vidi pēc visstingrākajiem kritērijiem, spēļu zāles palika slēgtas arī tad, kad darbu atsāka restorāni, koncertzāles, bāri, biljarda un boulinga zāles. Pēc nozares argumentācijas un garām diskusijām pat Veselības ministrija atzina, ka azartspēļu vietās nav būtiski lielāki epidemioloģiskie riski nekā citās publiskās vietās, un tās varētu darboties, bet politiskajā līmenī lēmums ir citāds. Lēmumi par spēļu zāļu slēgšanu netika izskatīti, balstoties uz racionāliem kritērijiem, kurus piemēroja citām nozarēm.   Pagājušā gada 21. decembra valdības sēdē tās dalībnieki publiski atzina, ka lēmums neatvērt spēļu zāles “ir politisks, nevis epidemioloģisks.”

Kam piestādīt čeku par 20 miljoniem?
Tur pat, decembra beigās valdība nerada iespēju piešķirt 2,5 miljonus eiro papildu palīga algošanai ģimenes ārstu praksēs. Kā zinām, tur darba apjoms ir pieaudzis tik ļoti, ka jāsāk uztraukties par medicīniskā personāla garīgo un fizisko veselību. Taču tas, šķiet, maz uztrauc politiķus, jo vai citādi viņi būtu lēmuši turpināt azartspēļu aizliegumu, kas no 2021. gada 11. oktobra valstij ir izmaksājis jau vismaz 20 miljonus eiro – vairāk nekā 4 miljoni eiro, kas tiks izmaksāti algu subsīdijās un grantos, un vismaz 16 miljoni eiro, kas nav ienākuši Valsts kasē no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem, uzņēmuma ienākuma nodokļa un darba algas nodokļiem. Šī ir valsts budžeta nauda, ko valdība tērē pabalstos, kuri varēja nebūt, un nesaņem nodokļos, kuri varēja ienākt valsts kasē. Un tas viss notiek laikā, kad mūsu budžeta deficīts draudīgi pieaug. 

Pieņēmumi, kas neapstiprinās
Politiķu piesauktā azartspēļu atkarības mazināšana, mākslīgi turot zāles slēgtas, ir grandioza fikcija. Covid-19 izplatības ierobežojumi ir devuši iespēju nebijušam sociālajam eksperimentam. Latvijā spēļu zāles pēdējo divu gadu laikā ir bijušas slēgtas kopumā jau vairāk nekā gadu. Vai spēlētāji ir beiguši spēlēt? Nē! Liela daļa spēlētāju ir pārorientējusies no spēlēšanas zālēs uz online spēlēm. Spēļu zāļu slēgšana ir vairāk nekā divas reizes audzējusi online spēles. Jāuzsver, ka mēs runājam tikai par online legālo daļu, kas ir tikai nebūtiski lielāka par nelegālā online tirgus daļu. Nelegālais online segments ir milzīgs – Izložu un azartspēļu inspekcija 2021. gadā ir slēgusi pieeju 737 nelegālām azartspēļu vietnēm, kas budžetam potenciāli radīja apmēram 7 miljonu eiro robu.

Vai spēļu zāļu slēgšana ir mazinājusi problemātisko spēlētāju skaitu? Nē! No Pašatteikušos personu reģistra (tas ir rīks, kas palīdz cilvēkiem ar azartspēļu atkarību sevi izslēgt no spēlēm zālēs un Latvijā licencētās interneta platformās) datu dinamikas redzams, ka spēļu zāļu slēgšana būtiski neietekmē reģistrā ik mēnesi no jauna reģistrēto cilvēku skaitu. Tas nozīmē, ka spēļu zāļu aizvēršana atkarību nemazina. 

Lai runā eksperti
Gada izskaņā notikusī ekspertu diskusija “Azartspēles un sabiedrība” skaidri iezīmēja nozares atbildīgai un drošai darbībai nepieciešamos risinājumus. Atkarību speciālisti ir vienmēr uzsvēruši, ka pilnīga aizliegšana neko nerisina, bet pastumj problēmu zem galda. “Ir taču 21. gadsimts! Mēs protam atrast veidu, kā spēlēt,” kādu no saviem klientiem ar azartspēļu atkarību diskusijas gaitā citē speciāliste, kura ikdienā sniedz atbalstu problēmspēlētājiem.

Kas tad var uzlabot situāciju? Eksperti uzsver, ka azartspēles ir izklaide ar risku atsevišķiem spēlētājiem. Tikai neliela daļa spēlētāju kļūst atkarīgi, tāpēc jāsaprot, kā ierobežot tieši kompulsīvu spēli, un nodalīt to no izklaides. Svarīgi ir saprast, kā palīdzēt tiem, kuri jau nonākuši atkarībā un ko šajā sakarā var darīt nozare, pašvaldības un citas institūcijas, savstarpēji sadarbojoties. Eksperti iesaka mazināt zāļu vizuālo pievilcību, celt apmeklētāju vecuma ierobežojumu, veikt izglītojošus pasākumus – visi šie pasākumi jau paredzēti Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs.

Dubultie standarti
Tāpat vēlos akcentēt, ka būtisks azartspēļu segments, kas Latvijā ir ļoti vāji ierobežots, ir  valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” organizētās azartspēles. Visdažādākās loterijas biļetes ir pieejamas pārtikas veikalos, kioskos un citās publikai plaši pieejamās un redzamās vietās. Tās reklamē sabiedriskajā televīzijā uzreiz pēc “Panorāmas”, un to reklāmas griežas interneta medijos. Pērkot kārtējo loterijas biļeti, neviens nepārbaudīs, vai esat iekļāvis sevi Pašizslēgušos personu reģistrā, vai jums ir legālas izcelsmes naudas līdzekļi azartspēlēm, nepiedāvās paškontroles anketu un informāciju par azartspēļu atkarību. Veidojas skaidri redzams dubultais standarts - vienā kabatā tā pati nauda ir laba, bet otrā dedzina caurumu.

Kad nosēdīsies putekļi
Šī krīze pāries, un vēlēšanas paies. Kļūs skaidrs, ka pašreizējie spēļu zāļu ierobežojumi Covid-19 aizsegā ir tikai un vienīgi dārga politiskā reklāma, par kuru tiek maksāts no valsts budžeta.   

Es ceru, ka mēs drīzumā varēsim atgriezties pie racionālas sarunas par to, kā veidot atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu nozari. Jau tagad lielākie azartspēļu operatori, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedri, veido principiāli jaunu pieeju ievainojamo spēlētāju aizsardzībai gan savās spēļu zālēs, gan online platformās. Pieminētās pamatnostādnes paredz virkni svarīgu izmaiņu, to starpā – vecuma ierobežojuma paaugstināšanu, darba laika ierobežojumu, vizuālā noformējuma prasības. Atsevišķas politiskās partijas gan šo politikas plānošanas dokumentu ignorē, pragmatisku risinājumu vietā haotiski virzot nekvalitatīvus grozījumus likumos, kas vairo nelegālās azartspēles, pakļauj lielam riskam tieši mazaizsargātos spēlētājus un būtiski samazina ieņēmumus valsts budžetā.