Latvijā licencēto azartspēļu uzņēmumu ieņēmumi no azartspēlēm šā gada pirmajā ceturksnī bija 66.394 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar šādu pašu laika periodu pērn, ir par 9% mazāk.

Kā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) apkopotie dati ieņēmumi no iekārtām spēļu zālēs šā gada pirmajos trīs mēnešos bija 25,66 miljoni eiro, kas ir par 18.9% mazāk nekā 2024. gada pirmajā ceturksnī.

Savukārt ieņēmumi no tiešsaistes spēļu platformām pirmajā ceturksnī sasniedza 37.923 miljonus eiro, un tas ir par 1.1% mazāk nekā 2024. gadā.  Arī ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šā gada pirmajos mēnešos bija 2.153 miljoni eiro, kas ir par 8.4% mazāk nekā gadu iepriekš, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 19 000 eiro, kas ir par 21.8% mazāk.

Ieņēmumi palielinājušies totalizatora vietās gan tiešsaistē, gan klātienes vietās attiecīgi par 6.5% līdz 4.942 miljoniem eiro un par 2.5% līdz 639 000 eiro, kā arī no kāršu spēlēm tiešsaistē par 29.9% līdz 782 000 eiro. Taču šie segmenti ieņem nebūtisku tirgus daļu šīs izklaides nozarē, tāpēc to ietekme uz kopējiem rezultātiem ir neliela.  

Saskaņā ar IAUI operatīvajiem tirgus datiem septiņi no spēļu operatoriem šā gada pirmo ceturksni strādājuši ar zaudējumiem, savukārt divi ar neitrālu bilanci - bez peļņas un bez zaudējumiem.

IAUI apkopotā informācija arī liecina, ka uz šā gada 1. aprīli Latvijā bija par 16 spēļu zālēm un 388 spēļu iekārtām mazāk nekā gadu iepriekš. Taču konkurence aizvien ir asa, jo Latvijā azartspēles organizē aizvien 19 uzņēmumi - seši klātienes azartspēles, trīs totalizatora likmju pieņemšanu un 17 interaktīvās azartspēles.